VENTSPILS PĀRVENTAS PAMATSKOLAS VIDES NOVĒRTĒJUMS

 Ventspils Pārventas pamatskola atrodas Ventspilī Latvijas Republikas ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras krasta. Ventspils pilsēta atrodas pie Ventas upes ietekas jūrā. Pilsētas kopējā platība ir 55,4 km²,no kuriem 38% ir meži, parki un ūdenskrātuves.

Ventspilī ir tipisks jūras klimats, kuram raksturīgi bieži nokrišņi, miglas un mākoņainība. Visu gadu ir novērojams vējš, pārsvarā rietumu virziena. Vidējais gaisa mitrums sezonā ir no 80% līdz 90%. Nokrišņu maksimums novērojams rudens un ziemas sezonā. Vidēji aukstajā periodā ir 83 dienas ar nokrišņiem, vasarā – 65 dienas. Bieži novērojama migla, vidēji 52 miglas gadā. Migla veicina kaitīgo vielu uzkrāšanos virszemes atmosfēras slāņos.

Pilsētai ir liela riska pakāpe, jo dzīvojamie rajoni un rūpniecības objekti atrodas ļoti tuvu. Ventspils Pārventas pamatskolai 1 km attālumā atrodas dzelzceļš, pa kuru tiek pārvadātas arī bīstamās kravas – amonjaks, dīzeļdegviela, propāns – butāns, akrilskābes nitrils. Visaktuālākais ir ķīmiskais saindējuma risks, jo 3,11 km no skolas teritorijas atrodas ostas rūpnieciskais rajons, kur uzglabā un pārkrauj ķīmiskus produktus, kā arī Termināla teritorija, pa kuru tiek transportētas indīgas vielas, tai skaitā viegli uzliesmojošas.

            Ventspils Pārventas pamatskola vides novērtējums tika veikts 2016. gada oktobrī. Vides novērtējuma mērķis bija: iepazīties ar esošo stāvokli skolā un apkārtnē un salīdzināt ar stāvokli iepriekšējā gadā, konstatēt stiprās un vājās puses, lai vēlāk varētu izstrādāt darbības plānu uzlabojumu veikšanai. Tika novērtēti:

1. atkritumi;
2. enerģija;
3. ūdens;
4. siltumenerģija;
5. skolas vide un apkārtne;
6. skolas sadarbība ar apkārtējo sabiedrību.

1.      ATKRITUMI

Skolā daļēji notiek atkritumu šķirošana. Lielākajā daļā mācību klašu ir pašu skolēnu izveidotas atkritumu šķirošanas tvertnes papīram un plastmasai. Vēl nav izveidotas atkritumu šķirošanas tvertnes koridoros.

Skolai ir divi atkritumu konteineri. Viens konteiners paredzēts sadzīves atkritumiem, otrs konteiners paredzēts plastmasas izstrādājumiem, abu konteineru tilpums ir 240 l. Konteineri ir slēdzami, lai tajos tiktu mesti tikai skolas atkritumi, tādējādi taupot skolas līdzekļus.

Atsevišķi tiek šķiroti sadzīves atkritumi, papīrs tiek krāts makulatūrā, jo vairākus gadus piedalāmies makulatūras vākšanas akcijā:

• 2014. gadā savākti 4382,3 kg makulatūras;
• 2015. gadā savākti 5595 kg makulatūras;
• 2016. gadā savākti 4597,7 kg makulatūras.

Plastmasas izstrādājumi tiek šķiroti un mesti speciāli tiem paredzētajā atkritumu tvertnē. Elektropreces, datortehniku, metālu nododam atbilstošos savākšanas punktos.

Piedalāmies konkursos, kuros jāgatavo darbi no dažādiem atkritumiem, „piešķirot tiem otro dzīvi”.Daudzus materiālus – pudeles, kastītes, tualetes papīra ruļļus, audumus u.tml. izmantojam mājturības stundās.Katru gadu rīkojam akciju “Palīdzi, lūdzu, izdzīvot”, kuras laikā savācam ziedojumus dzīvnieku patversmei – gan ēdienu, gan lietotus apģērbus, segas, spilvenus.

Jau piecus gadus rudenī rīkojam akciju “Zīļu mači”, kuras laikā tiek vāktas ozolzīles Ventspils briežu dārza iemītniekiem, esam savākuši:

• 2014. gadā 5500 kg ozolzīļu;
• 2016. gadā 5032,08 kg ozolzīļu.

Skolā iespēju robežās papīram tiek apdrukātas abas puses vai arī lietota funkcija, kad uz vienas lapas uzkopē samazinātas 2 lapas. E – pastos pienākusī informācija tiek rūpīgi izvērtēta un izdrukāts tikai vajadzīgais. Dokumentu paraugi, informācija ir pieejamas skolas mājaslapā, tādējādi kaut nedaudz samazinot papīra daudzumu. Skola atbalsta pārbaudes darbu kopēšanu un nepieciešamās dokumentācijas drukāšanu un kopēšanu, bet pārējo materiālu kopēšanas lietderību un nepieciešamību lūgts izvērtēt un vairāk izmantot IKT tehnoloģijas, kas arī bieži tiek darīts. Kopēšanā izmantojam arī makulatūras vākšanās akcijā nopelnīto biroja papīru no A/S „ Līgatne”. Cenšamies izmantot jau lietota papīra otru pusi – melnrakstiem, piezīmēm u.c.

Skolā lielākajā daļā tualešu pielikti roku žāvētāji, bet pārējās tualetēs tiek izmantotas roku salvetes no otrreiz pārstrādāta papīra. Arī tualetes papīrs ir izgatavots no otrreiz pārstrādāta materiāla.

 2.      ENERĢIJA

Izanalizējot, elektrības patēriņu skolā pa mēnešiem (bez virtuves), secinājām, ka vairāk enerģijas tiek patērēts tumšajā laikā (2016. gadā lielākais patēriņš – janvārī – 12550 kwh), mazāk gaišajā laikā (2016. gada mazākais patēriņš – jūlijā – 1744 kwh). No 2014. gada vērojams elektrības patēriņa pieaugums, ko var izskaidrot ar jauno tehnoloģiju ienākšanu skolā ( interaktīvās tāfeles, videoprojektori, dokumentu kameras, datori arī citās telpās, ne tikai datorklasēs rada lielāku elektroenerģijas patēriņu). Vairāk enerģijas patērē sporta zāle un stadions, kuri darbojas katru dienu, no plkst. 8:00 līdz 22:00 vakarā, jo tajos regulāri notiek treniņi, sporta spēles un aktivitātes.

Skolā koplietošanas telpās un administrācijas telpās pakāpeniski tiek nomainītas parastās spuldzes uz halogēnām vai LED spuldzēm. Klašu telpās un koridoros ir dienasgaismas spuldzes.Dienasgaismas lampas nedarbojas visas, tikai tik, lai nodrošinātu optimālu gaismas daudzumu.

 3.      ŪDENS

Novērtējot ūdeni skolā, tika noskaidrots, ka ūdens atbilst visiem noteiktajiem standartiem.Veicām salīdzinošu analīzi pēdējiem 3 gadiem par ūdens patēriņu skolā (bez virtuves). Jāsecina, ka vērojams ūdens patēriņa samazinājums.

2012. un 2013. gadā tika veikta skolas iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmas renovācija. Tagad skolā katrā mācību kabinetā ir pieejams gan aukstais, gan karstais ūdens. Arī tualetēs un koplietošanas telpās ir pieejams aukstais un siltais ūdens.Tualetēs uzstādīti ūdens taupošiem tualetes podi.

Visvairāk ūdens tiek patērēts sanitārajos mezglos, uzkopšanai, dušām.

 4.      SILTUMENERĢIJA

Veicām salīdzinošu analīzi pēdējiem 3 gadiem par siltumenerģijas patēriņu skolā (bez virtuves). Jāsecina, ka tas ir mainīgs un ļoti atkarīgs no laika apstākļiem un gaisa temperatūras konkrētajā gadā.

Skolai ir veikta ēkas un jumta siltināšana un renovācija, tas ir novērsis lielus siltuma zudumus ēkā. Skolai ir centrālā apkures sistēma. Apkure tiek pieslēgta oktobra sākumā. Apkure skolai ir visu diennakti, brīvdienās apkure tiek pārslēgta uz ekonomisko režīmu. Apkure un siltais ūdens skolā tiek regulēti pēc vajadzības, vadoties pēc laika apstākļiem un gaisa temperatūras.

 5.      SKOLAS VIDE UN APKĀRTNE

Skolas apkārtne ir labiekārtota un sakopta. Skolas teritorijā ir izveidots iekšpagalms ar soliņiem un sakoptu teritoriju. 2016. gadā tika izbūvēts pludmales volejbola laukums. Skolai pieguļošajā teritorijā ir izveidots stadions ar āra basketbola laukumu, vingrošanas stieņiem, tāllēkšanas bedri, futbola laukumu un 333m garu skrejceļu. Stadionu aktīvi izmanto gan skola, gan apkārtējie iedzīvotāji un organizācijas.

Pie skolas ir izveidotas skaistas un sakoptas puķu dobes un apstādījumi.

Dodamies arī āra nodarbībās tuvējā skolas apkārtnē – bioloģijā, dabaszinībās (augu daudzveidība, lapu formu dažādība u.c.), vizuālā māksla, latviešu valoda, matemātika u.c.

Diennakts tumšajā laikā skolas teritorija ir apgaismota.Varam apgalvot, ka skolas vide un apkārtne ir sakārtota un sakopta.

6.      SKOLAS SADARBĪBA AR APKĀRTĒJO SABIEDRĪBU

Skolēni piedalījušies putnu būrīšu izgatavošanā un uzstādīšanā pilsētas teritorijā.

Sadarbība notiek ar pašvaldības SIA “Ūdeka”, kas regulāri aicina ekskursijās uz uzņēmumu, lai pastāstītu par ūdens attīrīšanu.

Sadarbība izveidojusies arī ar Kurzemes Democentrs zinātnes un tehnoloģiju muzeju, kur skolēnus iepazīstina ar klimata pārmaiņām un tā sekām.

Sadarbojamies ar pilsētas uzņēmējiem un iedzīvotājiem – dodam iespēju noteiktā laikā nodot makulatūru un šogad arī baterijas.

Sadarbojamies arī ar citām Eko skolām, gan Ventspils pilsētā, gan novadā.

Laba sadarbība izveidojusies ar vietējo laikrakstu „ Ventas Balss”.