Privātuma politika


Izglītības iestādes nolikums

 

VENTSPILS PĀRVENTAS PAMATSKOLA

Reģistrācijas Nr. 3212903148

Tārgales ielā 61, Ventspilī, LV-3602. Tālrunis: 63662589, 63662529

e-pasts: parventas.pamatskola@ventspils.lv

 

 
   

Ventspils Pārventas pamatskolas

NOLIKUMS

 

Izdots saskaņā ar

 Izglītības likuma 15.panta 12.punktu

 un 22. panta pirmo daļu,

                                                                                    Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu

 

                                                          I.Vispārīgie jautājumi

  1. Ventspils Pārventas pamatskola (turpmāk – Izglītības iestāde) ir Ventspils pilsētas domes dibināta vispārējās izglītības iestāde.
  2. Izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī iestādes dibinātāja izdotie tiesību akti un šis nolikums.
  3. Izglītības iestāde ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, tai ir savs zīmogs ar valsts mazo ģerboni, noteikta parauga veidlapa, simbolika, emblēma, karogs un var būt konts bankā.
  4. Izglītības iestādes adrese: Tārgales iela 61, Ventspils, LV-3602, reģistrācijas Nr.3212903148.

 

                                                         II. Izglītības iestādes darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

5. Izglītības iestādes darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts pirmskolas izglītības vadlīnijās un pamatizglītības valsts standartā noteikto mērķu sasniegšanu.

6. Izglītības iestādes darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība.

7. Izglītības iestādes uzdevumi ir:

7.1. īstenot izglītības programmas, veikt mācību un audzināšanas darbu, izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;

7.2. nodrošināt izglītojamo ar iespējām apgūt zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;

7.3. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, nodrošinot izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, kas ietver savu interešu, spēju un iespēju apzināšanos tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei, vienlaikus motivējot mūžizglītībai;

7.4. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;

7.5. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu un atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, vidi un valsti, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Vienlaicīgi pilnveidot izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem un audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus;

7.6. sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai personu, kas realizē aizgādību, lai nodrošinātu izglītības ieguvi;

7.7. nodrošināt izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē nepieciešamos mācību līdzekļus, tai skaitā elektroniskajā vidē;

7.8. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu resursus.

 

                                                 III.  Izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas

8. Izglītības iestāde īsteno šādas licencētas izglītības programmas:

8.1. vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, izglītības programmas kods 01011111;

8.2. pamatizglītības programmu, izglītības programmas kods 21011111;

8.3. pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, izglītības programmas kods 21013111;

8.4. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, izglītības programmas kods 21015611.

9. Izglītības iestādes var pastāvīgi īstenot dažādas interešu izglītības nodarbības, atbilstoši Izglītības iestādes izveidotajiem plāniem.

 

                                                    IV. Izglītības procesa organizācija

10. Izglītības procesa organizāciju Izglītības iestādē nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi ārējie normatīvie akti, šis nolikums, Darba kārtības noteikumi, Iekšējās kārtības noteikumi un citi iestādes iekšējie normatīvie akti.

11. Mācību ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada sākuma un beigu datumu, kā arī izglītojamo brīvdienas nosaka Ministru kabinets. Mācību nedēļas garums ir piecas darba dienas.

12. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums ir 40 minūtes. Mācību stundas slodzes un konsultāciju sadalījumu pa dienām atspoguļo mācību priekšmetu stundu un konsultāciju saraksts, ko apstiprina Izglītības iestādes direktors un kas ir pastāvīgs visu semestri. Izmaiņas mācību stundu sarakstā var veikt direktors, direktora vietnieks izglītības jomā vai direktora norīkots Izglītības iestādes pedagoģiskais darbinieks, kurš atbildīgs par stundu saraksta izmaiņām. Ar direktora apstiprināto mācību stundu un konsultāciju sarakstu izglītojamie un pedagogi tiek iepazīstināti pirms katra mācību semestra. Stundu sākumu un darba dienas organizāciju nosaka Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

13. Klases audzinātāja stundas notiek vienu reizi nedēļā. Klašu audzinātāji strādā atbilstoši klašu audzinātāju darba noteikumiem.

14. Pirmskolas izglītības pakāpē mācību satura apguvei katru nedēļu plāno rotaļnodarbības ar integrētu mācību saturu bērna fiziskai, psihiskai un sociālai attīstībai.

15. Izglītojamo uzņemšana notiek Ministru kabineta un Ventspils pilsētas domes noteiktajā kārtībā, izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Izglītības iestādes notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.  

16. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē Izglītības iestādes noteiktajā kārtībā, ievērojot valsts izglītības standartā noteikto. Katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs. Pārbaudījumu grafiks tiek saskaņots ar Izglītības iestādes direktoru katra semestra sākumā.

17. Pamatizglītības programmas apguvi apliecina liecība, ko izglītojamiem izsniedz divas reizes gadā – pirmā semestra beigās un mācību gada beigās.

18. Daļu mācību laika var izmantot mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem u.c. ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem. Šis laiks nedrīkst pārsniegt piecas mācību dienas mācību gadā.

19. Izglītības iestādē darbojas Metodiskās komisijas, kuru skaitu un sastāvu nosaka Izglītības iestādes direktors ar rīkojumu katra mācību gada sākumā.

 

                                                     V. Izglītojamo tiesības un pienākumi

20. Izglītojamo tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos ārējos normatīvajos aktos un Izglītības iestādes iekšējos normatīvajos aktos.

 

                                        VI. Pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi

21. Izglītības iestādi vada direktors, kuru pieņem un atbrīvo no darba dibinātāja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Darba tiesiskās attiecības ar Izglītības iestādes direktoru uzsāk un izbeidz Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes (turpmāk – Izglītības pārvalde) vadītājs.

22. Izglītības iestādes direktora tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Izglītības iestādes direktora tiesības, pienākumu un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.

23. Pedagogus un citus darbiniekus darbā pieņem un atbrīvo Izglītības iestādes direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Darba tiesiskās attiecības ar direktora vietnieku saimnieciskajā darbā uzsāk un izbeidz Izglītības pārvaldes vadītājs.

24. Pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Pedagogu tiesības, pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.

25. Citu darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Citu darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.

26. Izglītības iestādē pedagogi ievēro profesionālo ētikas kodeksu.

 

                                     VII. Izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtība un kompetence

27. Augstākā Izglītības iestādes pašpārvaldes institūcija ir Izglītības iestādes konference. Tās sastāvā ietilpst visi Izglītības iestādes pedagogi, vecāki un izglītojamie. Izglītības iestādes konference tiek sasaukta ne retāk kā reizi gadā.

28. Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota Izglītības iestādes padome ar šādu sastāvu:

28.1. septiņi vecāki, kuru bērni mācās Izglītības iestādē. No šo vecāku vidus ir izvēlēts Izglītības iestādes padomes priekšsēdētājs un protokolētājs;

28.2. trīs Izglītības iestādes pedagogi;

28.3. trīs izglītojamie;

28.4. Izglītības iestādes direktors (bez balsstiesībām).

29. Izglītības iestādes padomes kompetenci nosaka Izglītības likums un tās reglaments.

30. Izglītojamo tiesību, patstāvības, organizatorisko, kultūras, sporta un pašapkalpošanās iemaņu nodrošināšanai tiek ievēlēta koleģiāla izglītojamo institūcija - Izglītojamo dome no 7.-9.klašu audzēkņiem, kas savā darbā vadās pēc Izglītojamo domes reglamenta.

 

                    VIII.  Izglītības iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtība un kompetences

31. Galvenos mācību un audzināšanas darba jautājumus koleģiāli apspriež Izglītības iestādes Pedagoģiskā padome, kurā ietilpst Izglītības iestādes direktors, pedagoģiskie darbinieki un Izglītības iestādes medmāsa.

32. Izglītības iestādes Pedagoģiskās padomes kompetenci nosaka Vispārējās izglītības likums, Izglītības iestādes Pedagoģiskās padomes reglaments un citi normatīvie akti.

33. Izglītības iestādes Pedagoģisko padomi vada Izglītības iestādes direktors.

 

  1. IX. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtība un iestāde vai amatpersona, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt Izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību

34. Izglītības iestāde saskaņā ar Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī Izglītības iestādes nolikumā noteikto patstāvīgi izstrādā un izdod Izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus:

34.1. iekšējās kārtības noteikumi, tiek pieņemti Izglītības iestādes padomes un Izglītības iestādes Pedagoģiskās padomes sēdē (apstiprina Izglītības iestādes direktors);

34.2. Izglītības iestādes padomes darbības reglaments, tiek pieņemts Izglītības iestādes padomes sēdē (apstiprina Izglītības iestādes padomes priekšsēdētājs un Izglītības iestādes direktors);

34.3. Izglītības iestādes Pedagoģiskās padomes reglaments, tiek pieņemts Izglītības iestādes Pedagoģiskās padomes sēdē un Izglītības iestādes padomē (apstiprina Izglītības iestādes direktors);

34.4. Izglītības iestādes metodiskās darbības reglaments, tiek pieņemts Izglītības iestādes Pedagoģiskajā padomē (apstiprina Izglītības iestādes direktors);

34.5. Izglītojamo domes reglaments, tiek pieņemts Izglītojamo domes sēdē (apstiprina Izglītības iestādes padome, saskaņo ar Izglītības iestādes direktoru);

34.6. darba kārtības noteikumi, tiek pieņemti Izglītības iestādes Pedagoģiskās padomes sēdē, tehnisko darbinieku sēdē (apstiprina Izglītības iestādes direktors);

34.7. bibliotēkas reglaments, tiek pieņemts Izglītības iestādes pedagoģiskajā sēdē (apstiprina Izglītības iestādes direktors);

34.8. izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, tiek pieņemta Pedagoģiskās padomes sēdē, apstiprina Izglītības iestādes direktors;

34.9. Censoņa balvas piešķiršanas kārtība (apstiprina Izglītības iestādes direktors);

34.10. Atbalsta grupas darba kārtība, tiek pieņemta Atbalsta grupas sēdē (apstiprina Izglītības iestādes direktors);

34.11. Pedagoga ētikas kodekss, tiek pieņemts Izglītības iestādes Pedagoģiskās padomes sēdē (apstiprina Izglītības iestādes direktors).

35. Par Izglītības iestādes iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu izstrādi ir atbildīgs Izglītības iestādes direktors.

36. Izglītības iestādes pedagogu un citu darbinieku faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Izglītības iestādes direktoram. Izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai Izglītības iestādes direktora faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Izglītības pārvaldes vadītājam – Raiņa ielā 10, Ventspilī, LV-3601.

 

                                                  X. Izglītības iestādes saimnieciskā darbība

37. Izglītības iestāde savā saimnieciskajā darbībā vadās no Izglītības pārvaldes sastādītās budžeta tāmes kalendārajam gadam.

38. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, Izglītības iestāde, saskaņojot ar Izglītības pārvaldi, ir tiesīga iznomāt telpas, kā arī slēgt citus līgumus ar fiziskām un juridiskām personām par Izglītības iestādei nepieciešamo darbu veikšanu, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanai.

 

                                             XI. Izglītības iestādes finansēšanas avoti un kārtība

39. Izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.

40. Izglītības iestādes finanses veido pašvaldības un valsts mērķdotācijas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksu un budžeta tāmi.

41. Izglītības iestāde var saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā; sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā noteiktajos gadījumos vai no citiem ieņēmumiem.

 

  XII. Izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtība

42. Izglītības iestādi reorganizē vai likvidē tās dibinātājs – Ventspils pilsētas dome, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, paziņojot par to Izglītības iestāžu reģistram.

 

                              XIII.Izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

43. Izglītības iestāde, pamatojoties uz Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, izstrādā iestādes nolikumu, kuru apstiprina Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs. Izglītības iestādes nolikumu saskaņo Ventspils pilsētas domes Izglītības komisijā un ar Izglītības pārvaldes vadītāju.

44. Grozījumus Izglītības iestādes nolikumā var izdarīt pēc iestādes dibinātāja vai Izglītības pārvaldes iniciatīvas, direktora vai Izglītības iestādes padomes, Pedagoģiskās padomes priekšlikuma. 

45. Grozījumus nolikumā izstrādā Izglītības iestāde un apstiprina Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, saskaņojot tos Ventspils pilsētas domes Izglītības komisijā un ar Izglītības pārvaldes vadītāju

 

XIV. Citi būtiski noteikumi

46. Izglītības iestādes bibliotēkas fondu komplektē, uzskaita, izmanto un saglabā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības pārvaldes metodiskajiem norādījumiem. Izglītības iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina piekļuvi bibliotēkas organizētajiem, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pasākumiem.

47. Izglītības iestādē lietvedību un arhīvu kārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

48. Izglītības iestāde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavo valsts statistikas pārskatu un pašnovērtējuma ziņojumu.

49. Izglītības iestāde nodrošina izglītojamo drošību iestādē un tās organizētajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tostarp, attiecībā uz higiēnas normu ievērošanu; civilās aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

50. Izglītības iestāde nodrošina izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību iestādē.

51. Izglītības iestādē izveido un uztur datorizētu datu bāzi.

 

 

 

 

 

 

 


Izglītības iestādes pašvērtējums

        Skola veikusi pašnovērtējumu, ar kuru varat iepazīties šeit: 

 http://vpp.ventspils.lv/uploads/Ventspils_Parventas_pamatskolas_pasvertejums_2018.docx


Skolas vēsture

Fakti no skolas vēstures

     1972.gada 2.septembrī skola uzsāk darbu kā Ventspils 5.vidusskola. Tās pirmajai direktorei Vizmai Brakanskai tiek pasniegta simboliska skolas atslēga. Skolā ir 26 klašu komplekti, tai skaitā 4 pirmās klases, kurās mācās 156 pirmklasnieki. Ir krievu un latviešu plūsmas.
     Tas ir oktobrēnu, pionieru un komjauniešu laiks. Skolas pionieru vienība nosaukta Armīna Ankupa vārdā.
     1977.g. skolas vadību pārņem direktore Laima Norīte. Viņas vadībā notiek milzīga ideoloģiskā audzināšana skolēnu un skolotāju vidū. Skolā notika PSKP kongresu materiālu studēšana, tikšanās ar LT kara veterāniem draudzības vakari ar krievu skolu skolēniem, ierindas skates, politisko dziesmu konkursi u.c.
     Skolas dežuranti staigā ar sarkanām lentām un skolēni gaiteņos staigāja pa pāriem. Bija arī vingrošanas starpbrīži un obligāta rīta vingrošana.
     1983.g. skola svin savu desmitgadi un notiek 1.absolventu salidojums.
     1984.g. par direktori sāk strādāt skolas ķīmijas skolotāja Daina Reboka. Šis laiks ir kā atmodas sākums pēc lielā ideoloģiskā spiediena.
     Liela vērība tiek pievērsta skolēnu kultūras līmeņa paaugstināšanai. Darbu uzsāk folkloras ansamblis, sāk mācīt kultūras vēsturi, darbojas ekoloģijas grupas, palielinās stundu skaits mūzikā un fizkultūrā, tiek ieviesta peldēšanas apmācība. Darbu sāk sešgadīgo klases. Notiek pastiprināta darbaudzināšana- ieviestas prakses dienas. Skolu beidzot, tiek iegūsta pārdevēja, bērnudārza audzinātājas, šuvējas, šofera un elektriķa profesija. Šai laikā paklusām sāk runāt par brīvu Latviju.
     1988.g. martā notiek 2. absolventu salidojums.
     1988. gadā starp absolventiem ir 5 sudraba medaļu ieguvēji.
     1988.g. tiek organizēta PEDAGOĢISKĀ KLASE, kurā apmāca latviešu valodas skolotājus darbam krievu skolās.
     1988.g. martā notiek 2. absolventu salidojums. Starp absolventiem ir 5 sudraba medaļu ieguvēji.
     1989.g. ir Atmodas laiks, Latvijas neatkarības atgūšanas laiks. Skolēni kopā ar skolotājiem piedalās demonstrācijās un barikādēs Rīgā. Skolotāju istabā notiek karsti politiski un nacionāli strīdi.
     1991.g. skolas zēnu koris "Zītariņš" kopā ar deju kolektīvu brauc 1. ārzemju koncertceļojumā uz Poliju- Svažendzas pilsētu. Skolā tiek organizēti konkursi "Cildens mans novadiņš" un "Es – Latvijas pilsonis".
     1992.g. notiek 3. absolventu salidojums.
     1993.g. 1. septembrī skolēnus sāk apciemot Sprīdītis. Šajā laikā skolēni atsakās no skolas formām un vienveidīgā apģērba izlaidumos. Svešvalodas māca skolotāji no Pasaules miera korpusa- no Vācijas- H. Dobinskis un B.Lampe. Skola pāriet uz 12 klašu vidusskolas izglītību. Skolā sāk darboties kafejnīca. Tiek rīkoti konkursi Miss Sprīdīte, Miss Jaunkundze, Miss Tīne un Superpuika. Notiek nepieradinātās modes skates, mēmais šovs, teātra izrādes.
     1994.g. par direktori sāk strādāt ģeogrāfijas skolotāja Astrīda Valova. Veidojas jaunas tradīcijas:
    sporta dienas skolotājiem un vecākiem;
•    jūrmalas sakopšanas talkas;
•    konkurss Zvirbulis;
•    lielā balva;
•    Valentīna diena;
•    smieklu diena.
Fizkultūru nomaina sports, dziedāšanu- mūzika, zīmēšanu- vizuālā māksla. Tiek ieviestas reliģijas, ētikas, folkloras un veselības mācības stundas.
     1995./96.m.g. skola iegūst 3. pamatskolas statusu.
     1997.g.24. oktobrī tiek svinēta skolas 25 gadu jubileja un 4. absolventu salidojums.
     Kopš 1999.g. skolas dzimšanas dienu atzīmē katru gadu.
     1998./99.g. tiek atjaunota 5. vidusskola. Uzņem 1 desmito klasi, ievēl Skolēnu parlamentu, izveido Skolas padomi, notiek skolas ikgadējās konferences.
     1999.g. izdod 1. skolas informatīvo avīzi, kas vēlāk kļūst par 5. vidusskolas vēstnesi.
     1998.-2002.g. modernizē datorklasi, ievieš karjeras izvēles programmu, atjauno vidusskolas jaukto kori, atjauno žetonu vakara tradīciju, ievieš projektu nedēļas. Par tradīciju kļūst labāko skolēnu godināšana, sākumskolas noslēguma balles, vecāku dienas skolā, skolotāju ekskursijas, teātra dienas 1 reizi 2 gados.
     2000.g.uzņem 2 vidusskolas 10. klases. Skolēniem paveras jaunas iespējas:
•    bezmaksas peldbaseina un ledushalles apmeklējumi;
•    līdzdalība pilsētas skolēnu un studentu Domes darbā;
•    dalība Latvenergo rīkotajos konkursos;
•    dalība CSDD riteņbraucēju sacensībās;
•    piedalīšanās ugunsdzēsēju sacensībās;
     2001.g. - 1.izlaidums atjaunotajā vidusskolā
     2002.g. notiek skolas 30 gadu jubilejas svinības. Tiek iesvētīts skolas karogs. Iesvētīšanā piedalās luterāņu, baptistu un pareizticīgo mācītāji. Notiek 5. absolventu salidojums.

Interesantākās septiņdesmito gadu pavēles

* Aizliedzu organizēt rotaļas (skolas sētā), kas saistītas ar skriešanu (15.05.1975.)
* Dežūras saskaņā ar B.Brežņeva jubileju nozīmēju sekojošos skolotājus...
(no 18.dec.plkst.19.00 līdz 19.dec.plkst.7.00). (17.12.1976.)
* Atsaucoties uz komjaunatnes komitejas aicinājumu doties palīgā triecienceltnē Pieostas rūpnīcā, 8.-11. klašu skolēni un skolotāji š. g. 17. oktobrī piedalījās talkā minētajā objektā. Izsaku atzinību par atsaucību un aktīvu darbu sekojošiem skolēniem un skolotājiem... (18.10.1976.)
* Ar š.g.16.novembri noņemt 4. klases skolēnam... brīvpusdienas. Pamats: nepiedalīšanās mācību stundās un klaiņošana. (16.11.1976.)
* Sakarā ar to, ka š.g. decembrī paredzētas regulāras skolas translācijas pārraides par CA un citiem audzināšanas darba jautājumiem, uzdodu klašu audzinātājiem sakārtot pagājušajā gadā izsniegtos skaļruņus, bet sapostīšanas gadījumā iegādāt jaunus. (24.11.1976.)
•    1. Izskaust formas tērpu daudzveidību klasē līdz 27.janvārim.
•    2. Aizliedzu skolēniem ierasties stundās garajās biksēs, tas neatbilst laikrakstā Skolotāju Avīze 1975.g.5.janvārī publicētiem noteikumiem. (20.01.1975.)
* Izslēdzu no skolas ar š.g. 2.decembri 9.klases skolnieci... Iemesls: regulāra klaiņošana un nesekmība. (2.12.1972.)
* Izslēgt par huligānisku uzvedību skolā ar š.g. 7. decembri līdz jautājuma galīgai noskaidrošanai. (1972.g.)
* Izsaku rājienu skolotājai... par neatļautu disciplinēšanas paņēmienu lietošanu stundā- skrienošiem zēniem sviest ceļā krēslu. (1973.g.)
* Aizliedzu skolēniem stundās ierasties kedās un citos gumijas apavos sākot ar š.g.27.oktobri. (24.10.1975.)

     2005.g. - krievu plūsmas 1.- 4. klases beidz pastāvēt 2005.gada vasarā.
     Korekcijas klase pastāv 2 gadus - 2003./2004., 2004./2005.m.g.
     2002./2003.m.g. skolā atver 5 – 6 gadīgo bērnu apmācības grupu.
     2000./2001.m.g.- 2008./2009.m.g. skolā realizē programmu bērniem ar speciālām vajadzībām.
     Kopš 2004. gada 30. augusta skolas direktore ir Sandra Maizīte.
     2005.g. dibināta Censoņu balva. Labiekārtota skolas ēdnīca, skolas pagalms, ierīkota trenažieru zāle, mācību kabineti aprīkoti ar modernu IKT.
     Skola aktīvi popularizē labdarības ideju - tiek organizētas akcijas ar mērķi palīdzēt patversmēs mītošiem dzīvniekiem, sniegti labdarības koncerti pansionātos. Skola piedalās makulatūras vākšanas akcijās. Tiek ieviesta jauna tradīcija - Zīļu mači.
     2013.g. - skolas 40. gadu jubileja, absolventu salidojums.
     2016.g. skola sāk strādāt pie EKO karoga iegūšanas.
     2016.g. licencēta programma dabaszinātņu pastiprinātai apgūšanai.
     2016./2017.m.g. ir pirmais ar statusu Pārventas pamatskola.
     Kopš 2017. gada 6. septembra skolas direktore ir Vēsma Laurecka.




    Skolas padome

    SKOLAS PADOME 2017./2018.m.g.


    Vecāku pārstāvji:
      Iveta Laure,
      Dace Bobrova,
      Līga Priedoliņa,
      Ilze Strazda,
      Silga Alksne,
      Liene Paulauska,
      Santa Feldmane.
    Skolotāju pārstāvji:
      Emīlija Karamiševa,
      Dzidra Zaļoksne,
      Līva Rūtenberga.
    Skolēnu pārstāvji:
      Andžejs Ralfs Mihelsons (9.kl.),
      Keitlīna Krastiņa (9.kl.),
      Petra Smilkts (9.kl.).


    Izglītības iestādes padomes darbības reglaments

    Pamatojoties uz Izglītības likuma 13.pantu, lai nodrošinātu sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbību, tiek izveidota Izglītības iestādes padome.

    Izglītības iestādes padome tiek ievēlēta izglītības iestādes konferencē, kas tiek sasaukta mācību gada sākumā.

    I.    Struktūra

    1.    Izglītības iestādes padome tiek izveidota ar šādu struktūru:
    1.1.    7 vecāki, kuru bērni mācās izglītības iestādē un kuri pārstāv 1. – 4., 5. – 9.klašu grupu;
    1.2.    3 izglītības iestādes pedagogi, kuri tiek ievēlēti pedagoģiskajā sēdē;
    1.3.    3 izglītojamie, kuri pārstāv Izglītojamo domi.
    2.    Izglītības iestādes padomē nedrīkst ievēlēt pedagogu par vecāku pārstāvi, ja viņa bērns (- i) mācās šajā izglītības iestādē.
    3.    Izglītības iestādes padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl no vecāku vidus.
    4.    Izglītības iestādes padomē var tikt ievēlēti atkārtoti tie paši vecāku, pedagogu, izglītojamo pārstāvji.
    5.    Izglītības iestādes padomes sēdes ir atklātas.
    6.    Izglītības iestādes padome ir tiesīga pieaicināt no katras klases vecāku pārstāvi, svarīgu jautājumu izlemšanā.


    II.    Izglītības iestādes padomes uzdevumi

    1.    Pārstāvēt izglītojamo intereses.
    2.    Izstrādāt priekšlikumus:
    1.1.    izglītības iestādes attīstības plānam;
    1.2.    sadarbības pasākumiem starp mājām un izglītības iestādi;
    1.3.    vecāku informēšanas kārtībai par bērna sekmēm;
    1.4.    izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem;
    1.5.    izglītības iestādes darbības reglamentējošiem dokumentiem.


    III.    Izglītības iestādes padomes darba kārtība

    1.    Izglītības iestādes padome sanāk ne retāk kā 2 reizes mācību gadā.
    2.    Par iepazīstināšanu ar Izglītības iestādes padomes lēmumiem atbildīga ir Izglītības iestādes padome.
    3.    Izglītības iestādes padome par veikto darbu atskaitās nākamā mācību gada izglītības iestādes konferencē.
    4.    Izglītības iestādes padome darbojas no ievēlēšanas brīža līdz jaunās Izglītības iestādes padomes vēlēšanām.
    5.    Ja kāds no Izglītības iestādes padomes locekļiem pārtrauc darbību padomē, viņa vietu ieņem nākamais kandidāts ar lielāku balsu skaitu.

    IV.    Izglītības iestādes padomes tiesības

    1.    Sanāksmēs izteikt priekšlikumus izglītības iestādes darba uzlabošanai izglītības iestādes administrācijai.
    2.    Iepazīties ar izglītības iestādes dokumentāciju un izteikt ar to saistītos priekšlikumus.
    3.    Izsacīt priekšlikumus par sabiedrisko pasākumu organizācijas jautājumiem.
    4.    Izglītības iestādes padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus izglītības iestādes direktoram un pašvaldībai visos ar izglītības iestādi saistītajos jautājumos.
    5.    Izglītības iestādes padome var iesaistīties problēmsituāciju risināšanā (izglītojamo un skolotāju konfliktsituāciju gadījumos, izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, izglītības iestādes un vecāku sadarbības jautājumos).
    6.    Izglītības iestādes padomei ir padomdevēja tiesības, tā nedrīkst mainīt vai neievērot izglītības iestādes direktora lēmumus.
    7.    Izglītības iestādes padomes locekļi var piedalīties izglītības iestādes Pedagoģiskās padomes sēdēs un Izglītības iestādes vadības sanāksmēs.

    V.    Izglītības iestādes padomes darbības reglamenta pieņemšanas kārtība

    1.    Izglītības iestādes padomes darbības reglaments tiek pārskatīts un apstiprināts ar balsojumu katras jaunievēlētās Izglītības iestādes padomes pirmajā sēdē.
    2.    Nepieciešamības gadījumā mācību gada laikā var izdarīt izmaiņas Izglītības iestādes padomes darbības reglamentā.